Форум Санкт Петербургского Вепсского общества

Vepsu valоda
(mācību grāmata)

Vepsu valoda tāpat kā somu, igauņu, ižoru, vatu, lībiešu un karēļu valoda ietilpst somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzarā.
Vepsu valodā runā Karēlijas dienvidos, kā arī Krievijas Pēterpils apgabala austrumdaļā un Vologdas apgabala rietumdaļā.

Ezmäine urok – Pirmā nodarbība

Kirjamišt da kulundad – Alfabēts un skaņas

Vepsu alfabēts sastāv no šādiem burtiem:

Vepsu burts - Latviešu atbilsme - Piemēri
A a - A - adiv (viesis)
B b - B - babarm (avene)
C c - C - cipuine (cālis)
Č č - Č - čapta (cirst)
D d - D - dudaita (drebēt)
E e - E - ei ne (nav)
F f - F - flag (karogs)
G g - G - gurbič (meža sloka)
H h - H - hüvä (labs)
I i - I - ištta (sēdēt)
J j - J - jogi (upe)
K k - K - kala (zivs)
L l - L - lind (putns)
M m - M - ma (zeme)
N n - N - nor’ (jauns)
O o - īsais O [o] - ol’g (salmi)
P p - P - poig (dēls)
R r - R - rad (darbs)
S s - S - sinä (tu)
Š š - Š - štargud (slidas)
Z z - Z - znam (zīme)
Ž ž - Ž - žir ([ēkas] stāvs)
T t - T - tütär (meita)
U u - U - uz’ (jauns)
V v - V - vepsläine (vepss)
Ü ü - - - ühesa (desmit)
Ä ä - - - Änine (Oņegas ezers)
Ö ö - - - ö (nakts)
’ - mīkstinājums - sur’ [suŗ] (liels); kall’ [kaļļ] (klints); kuhl’az [kuhļaz] (stats); mall’ [maļļ] (trauks); kir’b [kiŗb] (pušķis)

Ü skaņas izrunai lupas sagatavo U skaņas izrunai, bet izrunā I skaņu.
Ä skaņas izrunai lupas sagatavo šaurās E skaņas izrunai, bet izrunā A skaņu.
Ö skaņas izrunai lupas sagatavo O skaņas izrunai, bet izrunā šauro E skaņu.

Teksts:
Eliba uk da ak. Tuli tal’v. Mäni uk mecan kal’t toižhe külähä, da segoi. A sä-se vilu oli, kül’mi hän tukhu. Eciškanzi ted. Nägeb: kus-se lämoine palab. Astui hän sihe polhe, kacub, pert’kuluine seižub, iknas lämoine, trubaspäi savu mäneb. Kolkoti mužik uks’he – ei ole vastust. Ragni uksen – se avaižihe. Čoma om pertiš, puhtaz, pirgoile mujub – i nikeda!

Nimiden kändluz – lietvārdu locīšana

Vepsu valodā ir 22 locījumi, tas ir vairāk nekā citās somugru valodās.
Vepsu valodā ir šādi locījumi:

1. Nominatīvs - Kas? - Ken? Mi?
2. Ģenitīvs - Kā? - Kenen? Min?
3. Akuzatīvs - Ko? - Kenen? Min?
4. Partitīvs - Ko? - Keda? Midä?
5. Esivinstruktīvs - Par ko? (būt) Kādā veidā? - Kenen? Min?
6. Translatīvs - Par ko? (kļūt) - Keneks? Mikš?
7. Inesīvs - Kur? Kam iekšā? - Kes? (Kenes?) Miš? Kus?
8. Elatīvs - No kā? No kurienes? - Kespäi? (Kenespäi?) Mišpäi? Kuspäi?
9. Illatīvs - Kur? Kam iekšā? - Kehe? (Kenehe?) Mihe? Kuna?
10. Adesīvs - Uz kā? Kur? - Kel? (Kenel?) Mil? Kus?
11. Ablatīvs - No kā? No kurienes? - Kelpäi? (Kenelpäi?) Milpäi? Kuspäi?
12. Allatīvs - Uz kurieni? Kurp? - Kelle? (Kenele?) Mille? Kuna?
13. Abesīvs - Bez kā? - Keneta? Mita?
14. Komitatīvs - Ar ko? - Kenenke? Minke?
15. Prolatīvs - Pa ko? - Kedame? Midäme?
16. Aproksimatīvs I - Kam? Pie kā (būt)? - Kenenno? Minno?
17. Aproksimatīvs II - Pie kā (doties)? - Kenennoks? Minnoks?
18. Egresīvs - No kā? No kuŗa? - Kenennopäi? Minnopäi?
19. Terminatīvs I - Līdz kam? - Kehesai? (Kenehesai?) Mihesai?
20. Terminatīvs II - Līdz kam? - Kellesai? (Kenelesai?) Millesai?
21. Aditīvs I - Pie kā? Kurp? - Kehepäi? (Kenehepäi?) Mihepäi?
22. Aditīvs II - Pie kā? Kurp? - Kellepäi? (Kenelepäi?) Millepäi?

Vārdu kala (zivs) un pöud (lauks) locīšana vienskaitlī:

Locījums - Jautājums - Galotne - kala (zivs) - pöud (lauks)
Nominatīvs - ken? mi? - - - kala - pöud
Ģenitīvs - kenen? - min? - -n - kalan - pöudon
Akuzatīvs - - - -n - kalan - pöudon
Partitīvs - keda? midä? - -d, -t - kalad - pöudod
Esivinstruktīvs - kenen? min? - -n - kalan - pöudon
Inesīvs - kes? (kenes?) miš? kus? - -s, -š - kalas - pöudos
Elatīvs - kespäi? (kenespäi?) mišpäi? kuspäi? - -späi, -špäi - kalaspäi - pöudospäi
Illatīvs - kehe? (kenehe?) mihe? kuna? - -hV, -ze - kalha - pöudho
Adesīvs - kel? (kenel?) mil? kus? - -l - kalal - pöudol
Ablatīvs - kelpäi? (kenelpäi?) milpäi? kuspäi? - -lpäi - kalalpäi - pöudolpäi
Allatīvs - kelle? (kenele?) mille? kuna? - -le - kalale - pöudole
Aproksimatīvs I - kenenno? minno? - -nno - kalanno - pöudonno
Aproksimatīvs II - kenennoks? minnoks? - -nnoks - kalannoks - pöudonnoks
Egresīvs - kenennopäi? minnopäi? - -nnopäi - kalannopäi - pöudonnopäi
Abesīvs - keneta? midäta? - -ta - kalata - pöudota
Komitatīvs - kenenke? minke? - -nke - kalanke - pöudonke
Prolatīvs - kedame? midäme? - -dme, -tme - kaladme - pöudodme
Translatīvs - keneks? mikš? - -ks, -kš - kalakš - pöudoks
Terminatīvs I - kehesai? (kenehesai?) mihesai? kuhusai? kunasai? - -hVsai, -zesai - kalhasai -
Terminatīvs II - kellesai? (kenelesai?) millesai? kunasai? - -lesai - pöudolesai
Aditīvs I - kehepäi? (kenehepäi?) mihepäi? - -hVpäi, -zepäi - kalhapäi -
Aditīvs II - kellepäi? (kenelepäi?) millepäi? - -lepäi - pöudolepäi

*ar V trešajā ailē apzīmē patskani, kas ir vienāds ar iepriekšējo patskani (pirms rādītāja), piemēram:
kala – kal(a)ha
so – soho
pu – puhu
Bet ja iepriekšējais patskanis ir “i”, tad V=e, piemēram:
kodi – kodihe
lumi – lum(e)he

Vārda celms

Lokot vārdus, galotne tiek pievienota vārda celmam. Tomēr vārds celmu nevar noteikt pēc nominatīva. Tas jāiegaumē papildus. Piemēram:

nominatīvs - vārda celms
tuha (tūkstotis) - tuha- (šeit nominatīvs un vārda celms sakrīt)
vezi (ūdens) - vede-
keväz (pavasaris) - keväde-
lumi (sniegs) - lume-
lete (smilts) - letke-
tütär (meita) - tütre-
vaskne (vaŗa-) - vašše-

Turklāt vepsu valodā ir trīs dažādi celmu veidi.
Celmi, kas beidzas ar patskani, ir patskaņa celmi. Bet ir arī līdzskaņa celmi un īsie patskaņa celmi.
Lai noteiktu lietvārda vai īpašības vārda patskaņa celmu, vārdnīcā katram vārdam ir norādīts arī vienskaitļa ģenitīvs (pirmais vārds iekavās). Jāatmet ģenitīvam galotne –n un paliek patskaņa celms.

voik (voikun, voikuid) – raudas
Ģenitīvs: voikun, atmetam -n, paliek patskaņa celms: voiku-

lumi (lumen, lunt, lumid) – sniegs
Patskaņa celms: lume-

Ja iekavās ir trīs vārdi, tad otrais vārds ir vienskaitļa partitīvs. Atmetot galotni -t, iegūstam līdzskaņa celmu: lun-

lete (letken, letet, letkid) – smilts
Bet šajā vārdā, atmetot vienskaitļa partitīva galotni -t, iegūstam saīsināto patskaņa celmu: lete-

Toine urok – Otrā nodarbība

Personas vietneikvārdi

Personas vietniekvārdi vepsu literārajā valodā ir šādi (dialektos tie var atšķirties):

minä (es)
sinä (tu)
hän (viņš, viņa)
mö (mēs)
tö (jūs)
hö (viņi, viņas)

Vepsu valodā nav gramatiskās dzimtes.

Darbības vārdu locīšana

Svarīgākais darbības vārds vepsu valodā ir olda (būt). Tas ir arī vienīgais iregulārais darbības vārds vepsu valodā, tas tiek locīts citādi nekā citi darbības vārdi.

apstiprinājums - noliegums
minä olen (es esmu) minä en ole (es neesmu)
sinä oled (tu esi) sinä ed ole (tu neesi)
hän om (viņš, viņa ir) hän ei ole (viņš, viņa nav)
mö olem (mēs esam) mö em olgoi (mēs neesam)
tö olet (jūs esat) tö et olgoi (jūs neesat)
hö oma (viņi, viņas ir) hö ei olgoi (viņi, viņas nav)

Noliegumā tiek lietots nolieguma darbības vārds, kas noliegumā vienīgais tiek locīts.
Daudzskaitlī vārdam olda ir īpaša forma olgoi, kas tiek veidota, pievienojot līdzskaņa celmam -goi/-koi.

Piemēri:
Minä olen openik. Hän ei ole openik, hän om opendai. (Es esmu skolēns. Viņš nav skolēns, viņš ir skolotājs.)
Sinä oled mecnik. Sinä ed ole keitai. (Tu esi mednieks. Tu neesi pavārs.)
Hän om kirjutai. Minä mugažo olen kirjutai. (Viņš ir rakstnieks. Es arī esmu rakstnieks.)
Mö olem hüväd radnikad. Mö em olgoi joudobused. (Mēs esam labi darbinieki. Mēs neesam sliņķi).
Tö olet tarkad lugijad. Tö et olgoi el’getomad openikad. (Jūs esat uzmanīgi lasītāji. Jūs neesat dumji skolēni.)
Hö oma lidnalaižed. Hö el olgoi külähižed. (Viņi ir pilsētnieki. Viņi nav laucinieki.)

Telpiskuma apraksts vepsu locījumos

Ar deviņiem vietas locījumiem var pietiekoši pilnīgi aprakstīt visu, kas var notikt telpā. Šie locījumi ir sadalīti trijās grupās pa trijiem locījumiem katrā.
Iekšvietas locījumi (südäisijakändod) apraksta visu, kas notiek slēgtas telpas iekšā: inesīvs (inessiv), elatīvs (elativ) un illatīvs (illativ).
Ārvietas locījumi (irdsijakändod) apraksta visu, kas notiek uz kaut kā virsmas: adesīvs (adessiv), avlatīvs (ablativ) un allatīvs (allativ).
Blakus vietas locījumi (lähesijakändod) apraksta visu, kas notiek blakus kaut kam: pirmais un otrais aproksimatīvs (ezmäine i toine approksimativad) un egresīvs (egressiv).

Känd Inessiv – Inesīvs

Inesīvs atbild uz jautājumiem: kur? iekš kā? – ke(ne)s? miš? kus?
Inesīvā galotne -s (vai -š pēc i) vienmēr tiek pievienota patskaņa celmam:
savi (māls) – celms save- – saves (mālā)
kodi (māja) – celms kodi- – kodiš (mājās)
Inesīvs norāda vietu vai priekšmetu, kuŗā kaut kas atrodas.

Minä olen pertiš. – Es esmu mājās.
Hän ei ole mecas. – Viņš ir mežā.
Mam om laukas. – Māte ir veikalā.
Tedomašin om sures honuses. – Dators ir lielajā istabā.

Inesīvs ir izmantojams arī:
1. Stāvokļa nozīmē: Ait om luklos. – Klēts ir aizslēgta. (burt. Klēts ir atslēgā.)
2. Nodarbošanās nozīmē: Maša om seniš. – Maša sēņo. (burt. Maša ir sēnēs.)
3. Laika nozīmē: Kogonaižes vodes en voi ehttä! – Pa veselu gadu nevaru paspēt!
4. Norādot ķermeņa daļu, uz kuŗu kaut ko uzvelk: Sapug om jäl’ges. – Zābaks ir kājā (uz kājas).
5. Norādot stāstīto: Starinoita küläs. – Stāstīt par ciemu.
6. Norādot vielu, kas kaut ko aizpilda: Taivaz on pil’viš. – Debesis ir mākoņos.
Käzi om veres. – Roka ir asinīs.

Vepsu valodā putni nolaižas kokā un sēž kokā: Lind ištub pus. – Putns sēž kokā.
Tāpat cilvēks sēž solā: Minä ištun laučas. – Es sēžu solā (uz sola).
Beidzot, tas, par ko maksā, arī atrodas inesīvā: Maksta rados. – Maksāt par darbu.

Daudzskaitlis

Vepsu valodā ir divi daudzskaitļa rādītāji. Nominatīvā un akuzatīvā galotne -d tiek pievienota patskaņa celmam. Savukārt citos locījumos rādītājs -i- tiek iestarpināts starp patskaņa celmu un locījuma galotni. Turklāt rādītājs -i- ietekmē iepriekšējo patskani šādi:

piemēri
e + i = i save- + i = savi-
vienzilbes vārdos: e + i = ei te + i = tei-
i + i = i kodi- + i = kodi-
vienzilbes vārdos: i + i = ii pi + i = pii-
o + i = oi pino- + i = pinoi-
u + i = ui sugu- + i = sugui-
ä + i = i külä- + i = küli-
vienzilbes vārdos: ä + i = äi sä + i = säi-
ö + i = öi vö + i = vöi-
ü + i = üi sü- + i = süi-
. vai: kälü- + i = kälü-
a + i = i vai oi södaba- + i = södabi-
. kala- + i = kaloi-
vienzilbes vārdos: a + i = ai ma + i = mai-

Attiecībā uz a + i ievēro šādus noteikumus:
1. Divzilbju celmos: ja pirmais patskanis ir a, e, i, ö, tad a + i = oi
2. Divzilbju celmos, ja pirmais patskanis ir o, u, ü, ä, tad a + i = i
Tomēr ir izņēmumi:
sija (vieta): sija- + i = siji-
mugl (sārms): mugla- + i = mugloi-
Noteikumi 1 un 2 neattiecas arī uz darbības vārdiem, kas rādītājs -i- tiek iestarpināts pāgātnes formās.
3. Triju un vairāku zilbju celmos a + i = i, izņemot šādus gadījumus:
- divdabjos, kas beidzas ar -i (mänii, tulii, lugii – to celms vienmēr beidzas ar -a), a + i = oi, piemēram:
lugii (lasošs): lugija- + i = lugijoi-
- lietvārdos, kas beidzas ar -nik, -nd, a + i = oi, piemēram:
mecnik (mednieks): mecnika- + i = mecnikoi-
pörund (griešanās): pörunda- + i = pörundoi-
- īpašības vārdos, kas beidzas ar -ed, a + i = oi, piemēram:
maged (salds): mageda- + i = magedoi-
Burts d pirms i pārvēršas par z (“kodi” ir izņēmums), piemēram:

käzi (roka)
patskaņa celms: käde-
daudzskaitļa nominatīvs: käded (rokas)
vienskaitļa inesīvs: kädes (rokā)
daudzskaitļa inesīvs: käziš (rokās)

labid (lapsta)
patskaņa celms: labido-
daudzskaitļa nominatīvs: labidod (lapstas)
vienskaitļa inesīvs: labidos (lapstā)
daudzskaitļa inesīvs: labidoiš (lapstās)

Koumanz’ urok – Trešā nodarbība

Darbības vārdu locīšana

Vepsu valodā nākotne ir izsakāma ar tagadni. Tagadne-nākotne izsaka gan to, kas notiek pašlaik, gan to, kas notiks nākotnē.

Prezens – Tagadne-nākotne

es -n
tu -d
vinš, viņa -b
mēs -m (-mei)
jūs -t (-tei)
viņi, viņas -tas/-das (-ba)

Daudzskaitļa 3.personā vienās izloksnēs ir galotne -ba, bet citās – galotne -tas/-das. Tāpēc gan literatūrā, gan vārdnīcās var sastapties ar abiem galotņu veidiem.
Daudzskaitļa 1. un 2.personā alternatīvās galotnes -mei un -tei ir sastopamas tikai dažās izloksnēs, savukārt literārajā valodā ir lietojamas tikai galotnes -m un -t.
Visas galotnes (izņemot -tas/-das) ir pievienojamas patskaņa celmam. Savukārt galotnes -tas/-das ir pievienojamas līdzskaņa celmam vai īsajam patskaņa celmam. Darbības vārda nenoteiksmē ir galotne -ta vai -da. Pēc patskaņa celma var atrasties gan viena, gan otrā galotne. Galotnes -da gadījumā tas ir vienkārši patskaņa celms, bet galotnes -ta gadījumā – īsais patskaņa celms. Ja pirms -ta vai -da ir līdzskanis, tad tas ir līdzskaņa celms. Ja nenoteiksmē ir galotne -ta, tad daudzskaitļa 3.personā ir galotne -tas, bet ja nenoteiksmē ir galotne -da, tad daudzskaitļa 3.personā ir galotne -das.
Piemēri:
tehta (tegeb, tegi) – darīt
Pirmais vārds iekavās ir tagadnes vienskaitļa 3.persona. Atmetot galotni -b, iegūstam patskaņa celmu tege-.

Darbības vārda locīšana, kuŗam ir patskaņa celms: sanuda (teikt)

es sanun
tu sanud
viņš, viņa sanub
mēs sanum
jūs sanut
viņi, viņas sanudas (sanuba)

Darbības vārda locīšana, kuŗam ir līdzskaņa celms: pästta (laist)

es pästan
tu pästad
viņš, viņa pästab
mēs pästam
jūs pästat
viņi, viņas pästtas (pästaba)

Darbības vārda locīšana, kuŗam ir īsais patskaņa celms: paimeta (ganīt)

es paimendan
tu paimendad
viņš, viņa paimendab
mēs paimendam
jūs paimendat
viņi, viņas paimedas (paimendaba)

Känd Genitiv – Ģenitīvs

Ģenitīva nozīme ir piederība.
Vienskaitlī ģenitīvam ir galotne -n, bet daudzskaitlī – galotne -den.
Piemēram:
mec (mežs) – mecan (meža-)
Mecan eläjad – meža iedzīvotāji
opendai (pasniedzējs) – opendajan (pasniedzēja-)
Opendajan kirj – pasniedzēja grāmata

Teksts:
Pedaižomas om vouvaz. Kor’bes om pimed. Tatan kirj venub škapas. Kalad ujuba joges. Minä tedan, miše vell’ käveleb puištos.

jogi – upe
kala – zivs
kirj – grāmata
kor’b – biezoknis
kävelta – staigāt
miše – ka (saiklis)
pedaižom – priedaine
pimed – tumšs
puišt – parks
tat – tēvs
teta – zināt
ujuda – peldēt
vell’ – brālis
venuda – atrasties
vouvaz – gaišs