On-line:  0. : 0 [..]






: 01.01.70
   : 25.02.06 22:45. : Vepsu gramatika latviski - the Vepsian grammar in Latvian


1. Alfabts
Latu alfabts + , , , , , un mkstinjums .

No gramatikas:

Svargi atcerties, ka vepsu valod visas galotnes tiek pievienotas vrda pamatnei. Savukrt vrda pamatne var btiski atirties no paa vrda, piemram, kuz (egle), bet pamatne kue-, langeta (krist), pamatne lankte-.
Ir trs pamatnes:
- patskaa pamatne (visiem vrdiem, beidzas ar patskani),
- ldzskaa pamatne (beidzas ar ldzskani) un
- nenoteiksmes pamatne (darbbas vrdiem).
Patskaa pamatni jiemcs no vrdncas. Ldzskaa pamatne gandrz vienmr sakrt ar nenoteiksmes formu (ldz galotnei -ta, -da), kas beidzas ar ldzskani. Bet ja pirms nenoteiksmes galotnes -ta pamatne beidzas ar patskani, tad t parasti ir s patskaa pamatne. Piemram:
- lugeda (last (avzi)) luge- ir nenoteiksmes pamatne un patskaa pamatne;
- kacta (skatties) kac- ir nenoteiksmes pamatne un ldzskaa pamatne,
- paimeta (gant) paime- ir s patskaa pamatne.
s patskaa pamatne vienmr ir sk par pilno: piemram, darbbas vrdam paimeta (gant) piln patskaa pamatne ir paimenda-. s patskaa pamatne tiek izmantota das forms, piemram, paimekat! (ganiet!) h ei paimekoi (vii negana) utt.
Vrdu saknes nav btiskas vepsu valod ne locan, ne vrdu darinan.
K atrast patskaa pamatni vrdnc? Parasti lietvrdam iekavs tiek dota vienskaita enitva forma. Ja atmest galotni -n, paliks patskaa pamatne. Darbbas vrdiem iekavs pirmaj viet atrodas tagadnes 3.personas vienskaita forma. Ja atmest galotni -b, paliks patskaa pamatne.


: 0 
- 36 , : 1 2 All [ ]








: 01.01.70
   : 25.02.06 23:15. : Re:


2. Lietvrdu un pabas vrdu locana

ma zeme
veraz sves

Nominativ
Vienskaitl nav galotnes, daudzskaitl galotne -d.
Daudzskaitl: mad (zemes), verhad (svei, sveas)
Nene mad oma verhad (s zemes ir sveas)

Genitiv
Vienskaitl galotne -n, daudzskaitl -iden.
Vienskaitl: man (zemes), verhan (svea, sveas)
Verhan man pud (sveas zemes koki)
Daudzskaitl: maiden (zemju), verhiden (sveu)

Akkuzativ
Vienskaitl galotne -n, daudzskaitl -d.
Vienskaitl: man (zemi), verhan (sveu)
Min ngin verhan man (es redzju sveu zemi)
Daudzskaitl: mad (zemes), verhad (sveus, sveas)

Partitiv
Dajais papildinjums.
Ar skaita vrdu:
kuz kirjad (seas grmatas) obligti vienskaitl.
Saldzinjumos:
nine om svemb Vauktad jarved (Onegas ezers ir dziks par Baltezeru).
Noliegumos:
Minai ei ole necid kirjad (man nav s grmatas).
Ar: neiukaine tusttub mamad (meitene skumst pc mtes; burtiski: meitene skumst mtes).
Vienskaitl galotne -d, -t, daudzskaitl -id.
Vienskaitl: mad (zemes), verast (svea, sveas)
Daudzskaitl: maid (zemju), verhid (sveu)
Min otan mad kmnehe (es paemu zemes plaukst).
Min en ngend verhid maid (es neredzju sveu zemju).
Uzmanbu! K redzams no piemra verast (svea, sveas), partatva galotne vienskaitl -t var tikt pievienota ldzskaa pamatnei (veras-).

Atraans locjumi
Iek atraans locjumi
Inessiv (atraans iek)
Atraans kaut k iek.
Tas, par ko run, dom utt.:
min pagien kls (es runju par ciemu).
Vepsu valod vienmr s kaut kur iek:
Lind itub pus (putns s kok).
Kola itub lauas (Koa s uz sola (sol)).
Vienskaitl galotne -s (- pc i), daudzskaitl -i.
Vienskaitl: mas (zem), verhas (sve)
Daudzskaitl: mai (zems), verhi (sveos, sves)
Hn oleskeli verhi mai (vi bija sves zems)

Elativ (izkana)
Izkana no kaut k r.
Izgatavoana no kaut k:
kirvez tehtas raudaspi (cirvi taisa no dzelzs).
Laika nozme kop kura laika:
Si aigaspi (kop t laika),
Videnzpivspi (kop piektdienas)
Citas nozmes:
Kaik rippub teipi (viss atkargs no jums).
Uzmanbu! Apzmtjs ar apzmjamo tiek saskaots skaitl un locjum. Turklt locjumu daa paliek sasint veid, piemram, -s -spi viet.
omas klspi (no skaista ciema)
Vienskaitl galotne -spi (-pi pc i), daudzskaitl -ipi.
Vienskaitl: maspi (no zemes), verhaspi (no svea, no sveas)
Daudzskaitl: maipi (no zemm), verhipi (no sveiem, no svem)
Mado kukitab maspi (trps skats r no zemes).

Illativ (iekana)
Iekana kaut kur iek. Vepsu valod dzimst, nomalds uz kaut kurieni:
Mamam om sndnu Kukagdaha (mana mte dzimusi Kukagdah).
Prihaine segoi mecha (zns apmaldjies me).
Itte lauha! (sdies uz sola!)
Vienskaitl galotne -hV, kur V ir pamatnes pdjais patskanis, vai -ze, ja pamatnes pdjais ldzskanis ir h, daudzskaitl -ihe, bet ja pamatnes pdjais ldzskanis ir h, tad -ie.
Ja V = i, tad ilatva beigs bs e: kodi- (mja), ilatv: kodihe (nevis kodihi).
Vienskaitl: maha (uz zemi, zem), verhaze (uz sveu, sve)
Daudzskaitl: maihe (uz zemm, zems), verhie (uz sveiem/uz svem, sveos/sves)
Mado ujelese maha (trps lien zem).


: 0 






: 01.01.70
   : 25.02.06 23:16. : Re:


Virs atraans locjumi
Adessiv (atraans uz)
Atraans uz kaut k virsmas.
Piederba kaut kam.
Laika nozme kad:
Talvel (ziem), tl vodel (ogad).
Vienskaitl galotne -l, daudzskaitl -il.
Vienskaitl: mal (uz zemes), verhal (uz svea, uz sveas)
Daudzskaitl: mail (uz zemm), verhil (uz sveiem, uz svem)
Kivi venub mal (akmens stv (gu) uz zemes).
Tatal om kirvez (tvam (burtiski: uz tva) ir cirvis).
Tat apab pun kirvhel (tvs crt koku ar cirvi (burtiski: uz cirvja)).

Ablativ (aizkana no)
Aizieana no kaut k virsmas.
Ar apzm kdu, no k kaut ko em, atem.
Vienskaitl galotne -lpi, daudzskaitl -ilpi.
Vienskaitl: malpi (no zemes), verhalpi (no svea, no sveas)
Daudzskaitl: mailpi (no zemm), verhilpi (no sveiem, no svem)
Lind plhtab malpi (putns paceas gais no zemes).
Ota kirj sizarelpi (paem grmatu no msas).

Allativ (nokana uz)
Nokana uz kaut k virsmas.
Doana kdam.
Vienskaitl galotne -le, daudzskaitl -ile.
Vienskaitl: male (uz zemi), verhale (uz sveu)
Daudzskaitl: maile (uz zemm), verhile (uz sveiem, uz svem)
Pane luzik smlaudale (noliec karoti uz pusdienu galda).
Mid sin sanuin verhile? (ko tu teici sveiniekiem?)

Vietas locjumiem ir vairk nozmju, bet par tm uzzinsiet vlk.

Par vietas locjumiem var uzskatt ar aproksimatvus:

Approksimativ I (atraans pie)
Atraans pie kaut ka.
Vienskaitl galotne -nno, daudzskaitl -idenno.
Vienskaitl: manno (pie zemes), verhanno (pie svea, pie sveas)
Daudzskaitl: maidenno (pie zemm), verhidenno (pie sveiem, pie svem)
Hn ngd elb verhidenno (via palaik dzvo pie sveiem).

Approksimativ II (kustba pie)
Kustba pie kaut ka, uz kaut ko.
Vienskaitl galotne -nnoks, daudzskaitl -idennoks.
Vienskaitl: mannoks (pie zemes/uz zemi), verhannoks (pie svea/uz sveu, pie sveas, uz sveu)
Daudzskaitl: maidennoks (pie/uz zemm), verhidennoks (pie/uz sveiem, pie/uz svem)
Laps varaidab, ei mne verhidennoks (brns baids, neiet pie sveiem).

Approksimativ III jeb egressiv (kustba no)
Kustba no kaut k nezinm virzien.
Vienskaitl galotne -nnopi, daudzskaitl -idennopi.
Vienskaitl: mannopi (no zemes), verhannopi (no svea, no sveas)
Daudzskaitl: maidennopi (no zemm), verhidennopi (no sveiem, no svem)
Avtobus tageni klnnopi (autobuss attlinjs no ciema).

Komitativ (kopba)
Apzm kopbu.
Vienskaitl galotne -nke, daudzskaitl -idenke.
Vienskaitl: manke (ar zemi), verhanke (ar sveu)
Daudzskaitl: maidenke (ar zemm), verhidenke (ar sveiem, ar svem)
Hn tuleb adivoihe ieze vellenke (via atnks ciemos ar savu brli).

Abessiv (trkums, neesamba)
Kaut k neesamba.
Vienskaitl galotne -ta, daudzskaitl -ita.
Vienskaitl: mata (bez zemes), verhata (bez svea, bez sveas)
Daudzskaitl: maita (bez zemm), verhita (bez sveiem, bez svem)
Minei om vilu paikata (man ir auksti bez lakata).


: 0 






: 01.01.70
   : 25.02.06 23:16. : Re:


Translativ (prtapana)
Kaut kas kst (prtop) par kaut ko.
Ar: der kaut kam (kaut k izgatavoanai):
nece mec pertik (is mes mjm (mju bvniecbai)),
sizar pani tahtast pirgaks (msa sataisja (nolikusi) mklu pragam).
Kur valod run, raksta, utt.:
min pagien vepsks (es runju vepsiski)
Paredzanas nozm:
hil skokahti pipi adivoik (ogle izkritusi no krsns uz viesiem (nks viesi))
Laika nozm kdam laikam:
orav paneb varha senid talveks (vvere krj (noliek krjum) snes ziemai)
mam tuleb nedalik (mte atbrauks uz nedu).
Vienskaitl galotne -ks vai pc -i -k, daudzskaitl -ik.
Vienskaitl: maks (par zemi, zem), verhaks (par sveu, sve)
Daudzskaitl: maik (par zemm, zems), verhik (par sveiem/svem, sveos/sves)
Jgi-bab krauzihe neieks (Jgibaba prvtrs par meiteni).

Prolativ (kustba pa, gar)
Kustba pa kaut ko vai gar kaut ko.
Vienskaitl galotne -dme, daudzskaitl -idme.
Vienskaitl: madme (pa zemi), verhadme (pa sveu)
Daudzskaitl: maidme (pa zemm), verhidme (pa sveiem, pa svem)
Min mnen tedme (es eju pa ceu).

Essiv-instruktiv (stvoklis, bana par)
Bt par kaut ko.
Pa cik gabaliem (ai nozm tikai daudzskaitl).
Laika nozm kad:
phpivn (svtdien).
Vienskaitl galotne -n, daudzskaitl -in.
Vienskaitl: man (par zemi), verhan (par sveu)
Daudzskaitl: main (par zemm), verhin (par sveiem, par svem)
minun tat radoi opendajan (mans tvs strdja par skolotju;
kacu kirjad ksin (skaties grmatas pa vienai).

Ierobeojuma locjumi:
Terminativ I (ierobeojums)
Ierobeojums telp un laik.
Vienskaitl galotne -hVsai, -zesai, daudzskaitl -ihesai, -iesai.
Vienskaitl: mahasai (ldz zemei), verhazesai (ldz sveam, ldz sveai)
Daudzskaitl: maihesai (ldz zemm), verhiesai (ldz sveiem, ldz svem)
Baboi kumarzihe mahasai (vecene paklnjs ldz zemei),
min kvelin ehthasai (es staigju ldz vakaram).

Terminativ II (ierobeojums)
Ierobeojums telp un laik attiecb uz eogrfiskiem objektiem.
Vienskaitl galotne -lesai, daudzskaitl -ilesai.
Vienskaitl: jogelesai (ldz upei), verhalesai (ldz sveam, ldz sveai)
Daudzskaitl: jogilesai (ldz upm), verhilesai (ldz sveiem, ldz svem)
m tulim jogelesai (ms noncm ldz upei).

Aditiv I (kustbas uzskana)
Tas, uz ko (pie k) kds uzsk kustbu telp vai laik.
Vienskaitl galotne -hVpi, -zepi, daudzskaitl -ihepi, -iepi.
Vienskaitl: klhpi (uz ciemu), verhazepi (uz sveu)
Daudzskaitl: klihepi (uz ciemiem), verhiepi (uz sveiem, uz svem)
paimen kkseb lehmid klhpi (gans dzen govis uz ciemu),
aig mneb talvhepi (laiks iet uz ziemu).

Aditiv II (kustbas uzskana)
Tas, uz ko (pie k) kds uzsk kustbu telp vai laik attiecb uz eogrfiskiem objektiem.
Vienskaitl galotne -lepi, daudzskaitl -ilepi.
Vienskaitl: pudolepi (uz trumu), verhalepi (uz sveu)
Daudzskaitl: pudoilepi (uz trumiem), verhilepi (uz sveiem, uz svem).


: 0 




: 01.01.70
   : 01.03.06 21:49. : Re:


- ... .
.
, ( ) . , , ...
.

: 0 






: 01.01.70
   : 01.03.06 23:17. : Re:


, - , Word. ( , ) "". , Encoding Baltic.

: 0 




: 01.01.70
   : 02.03.06 10:50. : Re:


. , , , !.. .
. , . .
.

: 0 






: 01.01.70
   : 02.03.06 15:08. : Re:


.
, ( , 15 , ). , .

, . "" Word-,

: 0 




: 01.01.70
   : 03.03.06 14:51. :


!

: 0 






: 01.01.70
   : 12.04.06 21:57. : Re:





 :
Vepsu-latviešu vārdnīca

Kā lietot vepsu-latviešu vārdnīcu?

Vārdi ir sakārtoti alfabēta kārtībā. Vārda nemainīgā daļa tiek nodalīta no mainīgās ar vertikālo svītru, piemēram:

page|ta, maguto|i

Pēc vārda apaļajās iekavās tiek sniegti vārdus veidojošie elementi, kas rāda lietvārdu pamatnes vienskaitlī un daudzskaitlī, kā arī darbības vārdu pamatnes tagadnē un vienkāršā pagātnē (imperfektā). Lietvārdiem tiek norādīti ģenitīvs (bet divpamatņu vārdiem, kuriem ir patskaņa un līdzskaņa pamatnes, arī partitīvs) vienskaitlī, kā arī partitīvs daudzskaitlī. Defise aizvieto vārda daļu, kas stāv pirms vertikālās svītras, piemēram:

azj (-an, -oid)... (jālasa: azjan, azjoid)
arm|az (-han, -ast, -hid)... (jālasa: armhan, armast, armhid).

Ja vārdam ir tikai daudzskaitļa forma, tiek sniegta piezīme: tikai dsk., bet apaļajās iekavās tiek norādīts tikai partitīvs daudzskaitlī, piemēram:

čiriko|d (-id) tikai dsk.... (jālasa: čirikoid)
raud|ad (-oid) tikai dsk.... (jālasa: raudoid)

Darbības vārdiem tiek norādītas tagadnes un vienkāršās pagātnes 3.personas vienskaitļa formas, piemēram:

sei|šta (-žub, -žui)... (jālasa: seižub, seižui)
pölgästu|da (-b, -i)... (jālasa: pölgästub, pölgästui)

Dažos gadījumos šīs formas var sakrist, tad tiek norādīta tikai tagadnes 3.personas vienskaitļa forma, bet pagātnes 3.personas vienskaitļa forma sakrīt ar nemaināmo vārda daļu, kas stāv pirms vertikālās svītras, piemēram:

tahtoi|da (-b)... (jālasa: tahtoib; pagātnes 3.personas vienskaitlis tahtoi)
klei|da (-b)... (jālasa: kleib, pagātnes 3.personas vienskaitlis klei)

Tulkojumā defise pēc vārda ģenitīvā norāda, ka attiecīgs vepsu vārds ir īpašības vārds, piem.:

kivi|ne (-žen, -št, -žid) akmens-

Saliktajos vārdos daļas nodalītas ar divām vertikālām svītrām:

muju||pirdi|m, päiv||kodi

Līdzīgas nozīmes vārdi ir nodalīti ar komatu, atšķirīgāki ar semikolu. Viena vārda dažādas nozīmes tulkojumā apzīmētas ar cipariem ar iekavu, piemēram:

avaru|z (-den, -st, -zid) 1) plašums; 2) izplatījums, visums

Pārnestā nozīme ir novietota beigās ar atzīmi: pārn.

Cipari ar punktu tulkojumā apzīmē dažādu šķiru vārdus, piemēram:

edes 1. apst. priekšā; 2. (pēcv. ar ģen.) priekšā

Homonīmi (vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu nozīmi) ir doti katrs savā šķirklī un apzīmēti ar romiešu cipariem, piemēram:

org I (-on, -oid) biezoknis
org II (-on, -oid) ziemene

Atsevišķos šķirkļos ir doti darbības vārdi, kuriem ir vienāda nenoteiksme, bet dažādas pamatnes. Tie nav apzīmēti kā homonīmi, piemēram:

tobje|ta (-ndab, -nzi) palielināt
tobje|ta (-neb, -ni) palielināties

Pēc prievārdiem un aizvārdiem slīprakstā tiek norādīti locījumi, ar kuriem tie ir izmantojami, piemēram, aizvārds alpäi ir izmantojams ar ģenitīvu:

alpäi (aizv. ar ģen.): zem (no kurienes), no apakšas;
sildan alpäi no patiltes

Dažu vārdu tulkojums ir papildināts ar slīprakstā sniegtu paskaidrojumu iekavās, lai precizētu vārda nozīmi vai ierobežotu tā izmantošanas loku, piemēram:

kajed (-an, -oid) auksts (par vēju)

Izteicieni, parunas vai mīklas tiek novietotas šķirkļa beigās aiz romba, piemēram:

leta... ◊ leta nena dusmoties (burt.: celt degunu)
käbu (-n, -id) čiekurs;
käbu kuzespäi edahaks ei lankte (paruna) čiekurs no egles tālu nekrīt

Īpašības vārdi un daudzi lietvārdi tiek pārtulkoti ar vārdiem vīriešu dzimtē, bet tie attiecas arī uz vārdiem sieviešu dzimtē.



: 0 






: 01.01.70
   : 12.04.06 22:00. : Re:





 :
L

labid (-on, -oid) lāpsta
lač (-un, -uid) kubls, muca, toveris, baļļa;
sened solatas lačas sēnes tiek sālītas baļļā
ladv (-an, -oid) galotne
lag|i (-en, -id) griesti
lagit|ada (-ab, -i) atklāties, parādīties
lahed (-an, -oid) 1) svaigs (par ūdeni); purdevezi om lahed avotu ūdens ir svaigs;
2) sulīgs; lahed nagriž putui sulīgs rācenis trāpījies;
3) drupans; lahed kartohk drupans kartupelis
lahha velti, veltīgi
lahj (-an, -oid) dāvana; balva, prēmija
lahjoi|ta (-čeb, -či) dāvināt
laho (-n, -id) satrūdējis, sapuvis (par koksni);
män|da (-eb, -i) lahole trūdēt, pūt (par koksni)
laho|ta (-dub, -dui) trūdēt, pūt (par koksni)
laid (-an, -oid) borts
la|ida (-jib, -ji) lamāt
la|idas (-jiše, -jihe) lamāties
laih (-an, -oid) kārns, izkāmējis
laihtu|da (-b, -i) izkāmēt, novājēt;
kaži-se ani laihtui kaķene pavisam izkāmējusi
lain|ata (-dab, -zi) (no)rīt
lain|eh (-hen, -eht, -hid) vilnis
lainišt|ada (-ab, -i) viļņoties
lain|iž (-hen, -eht, -hid) vilnis
laiv (-an, -oid) kuģis
lamb|az (-han, -ast, -hid) aita, avs
lamp (-an, -oid) spuldze, lampa;
lagi||lamp piekaramā lampa
land|eh (-hen, -eht, -hid) gūža, gurns, ciska
lang (-an, -oid) dzija
lan|geta (-kteb, -ksi) krist
lap (-an, -oid) sprādze
lapak (-on, -oid) 1) plakans; lapak laba plakanā pēda;
2) lēzens, nolaidens
la|ps 1. (-psen, -st, -psid) lietv. bērns;
2. laps||- īp. bērnu-, bērnišķīgs
laps||aig (-an, -oid) bērnība
lapt (-an, -oid) puse, mala
laptali|ne (-žen, -št, -žid) blaku-, nepiederīgs, svešs
laptas no sāniem (kur)
laptaspäi no sāniem (no kurienes)
laske lai
lask|ta (-eb, -i) nolaist, iegremdēt
lask|tas (-ese, -ihe) nolaisties, iegremdēties; rietēt
lastit|ada (-ab, -i) glāstīt, apmīļot;
lastitada kaži glaudīt kaķi
lašk (-an, -oid) laisks, slinks
lašku|z (-sen, -st) laiskums, slinkums
la|tta (-dib, -di) sakārtot, sataisīt, sagatavot
lauč (-an, -oid) sols
laud (-an, -oid) 1) dēlis; tāfele; 2) galds
lauk I (-an, -oid) veikals;
küläs om kaks laukad ciemā ir divi veikali
lauk II (-an, -oid) sīpols
lav|a (-an, -oid) grīda
lebai|tas (-dase, -žihe) atpūsties
lebu (-n, -id) atpūta
led (-on, -oid) smilšu-
lehed (-an, -oid) (sulīgi) zaļš, (zaļumu) zaļš
lehm (-än, -id) govs;
kacta kuti lehm udehe kašlihe skatīties kā govs uz jaunu māku



: 0 




: 01.01.70
   : 13.04.06 08:26. : Re:


, ...
- ? , . Vilkacis, , . ?..
.

: 0 






: 01.01.70
   : 13.04.06 13:51. : Re:


, - ( , P), ( , , - ; ; - , ). ( ) .
( ) . .

- - ...
- . , - - , - , ? , , , ...


: 0 






: 01.01.70
   : 13.04.06 14:04. : Re:


- , .

- - ,

. , - ,

: 0 




: 01.01.70
   : 20.04.06 17:55. : Re:


lieliski! kaa man tas buutu nodereejis, kad biju ekspediicijaa pie vepsiem!

: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 19:46. : Re:




noid wrote:

 :
lieliski! kā man tas būtu noderējis, kad biju ekspedīcijā pie vepsiem!



Nu tad nākošajā ekspedīcijā varēsi paņemt līdzi vārdnīcu un arī gramatiku

Vepsu-latviešu vārdnīcas pirmais variants man jau gandrīz ir gatavs. Mazliet vēl jāpiestrādā un arī šis tas jāprecizē.
Daļa no gramatikas arī jau ir gatava.

Ja gribi, varu atsūtīt
(varbūt pamanīsi kādas kļūdas, kuŗas būtu jāizlabo...)

Mans e-pasts ir: torero@apollo.lv



: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 19:51. : Re:




Noid,
starp citu, vai tev ir kāda doma - kā labāk nosaukt tos vārdiņus, kas līdzīgi prievārdiem, tikai tos liek nevis pirms, bet gan pēc vārda?
Sākumā gribēju tos nosaukt par "pēcvārdiem", bet tas varētu maldināt, jo pēcvārdam ir pavisam cita nozīme. Tad nosaucu par "aizvārdiem".
Varbūt, tiem jau ir kāds nosaukums latviešu valodā, kuŗu es vienkārši nezinu?


: 0 




: 01.01.70
   : 20.04.06 19:59. : Re:


Vilkaci, nav nekaadas jeegas man suutiit neko paarskatiishanai, jo ja kaadreiz vareeju pat kaut ko pateikt vepsiski, tad tagad tikai atpaziistu dazhus vaardus. Tas bija diezgan sen, gan vazaajos pa vepsu ciemiem.
Uzraksti kaadu piemeeru tiem "aizvaardiem". Nevaru shobriid iedomaaties nevienu terminu, tachu paparsiishu koleegjeem valodnieceem.

: 0 




: 01.01.70
   : 20.04.06 20:00. : Re:


nevis "gan vazaajos", bet "kad vazaajos"

: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 20:07. : Re:




noid wrote:

 :
Uzraksti kādu piemēru tiem "aizvārdiem". Nevaru šobrīd iedomāties nevienu terminu, taču paprasīšu kolēģēm valodniecēm.



Nu, piemēram:

al (aizv. ar ģen.): zem, apakšā, lejā;
mägen al kalna lejā

alle (aizv. ar ģen.): zem (kurp, uz kurieni);
mägen alle no kalna lejā

edehe 1. apst. uz priekšu
2. (aizv. ar ģen.) priekšā;
mäne edehe! ej uz priekšu!;
seižutade minun edehe! (ap)stājies man priekšā!

edes 1. apst. priekšā
2. (aizv. ar ģen.) priekšā;
pertin edes nama priekšā;
minun edes man priekšā

kalt (aizv. ar ģen.) cauri, pāri;
ajam mö korben kalt braucam mēs biezoknim cauri







: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 20:19. : Re:




noid wrote:

 :
Vilkaci, nav nekādas jēgas man sūtīt neko pārskatīšanai, jo ja kādreiz varēju pat kaut ko pateikt vepsiski, tad tagad tikai atpazīstu dažus vārdus.



Nu, varbūt tāpat noderēs. Varbūt vēlreiz brauksi uz Vepzemi...
Vismaz kādam būs noderējusi vārdnīca
Citādi, kam es to esmu tulkojis?..

: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 20:25. : Re:




P.S. Starp citu, kļūas latviešu vārdos tu taču varētu pamanīt?
(ja es latviski kaut ko nepareizi esmu uzrakstījis (neesmu latviešu izcelsmes))

: 0 




: 01.01.70
   : 20.04.06 20:31. : Re:


Bet Tu tau viu izdosi vai internet publicsi, m?

Labprt aizbrauktu gan kdreiz vl. Bet tad gan vispirms mazliet pastudu valodu :)
Bija t, ka iemcjos daus vrdus (ka/en, protams), ar kuriem operju interviju laik. Un cilvki nez kapc nodomja, ka protu vepsiski :) Ldz ar ko man dau interviju pc tam ncs lgt atifrt kdam no vepsu valodas pratjiem

: 0 




: 01.01.70
   : 20.04.06 20:33. : Re:


jaa, to gan es vareetu izdariit. :)
Kur tik labi latvieshu valodu apguvi?

: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 20:41. : Re:




noid wrote:

 :
Bet Tu taču viņu izdosi vai internetā publicēsi, m?



Godīgi sakot, es nezinu, kur to likt
Aizsūtīšu Igoram (Pēterpils Vepsu biedrības vadītājam - viņa iesauka forumā ir kodima), lai viņš to izvietotu biedrības vietnē vai forumā.
Ja Latvijā ir kādi somugru valodu studenti, varētu viņiem nosūtīt...

P.S. Lai šeit forumā būtu redzami latviešu burti, teksta sākumā jāiekopē kāds krievu burts. Man liekas, ka forumam ir šāda vaina, ka tas jebkuru burtu uztver kā krievu burtu un atbilstoši atkodē. Bet ja pēc krievu burtiem tas uzduras cita kodējuma burtiem, tad jau atkodē pareizi...

noid wrote:

 :
Kur tik labi latviešu valodu apguvi?



Es taču Latvijā dzīvoju


: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 20:46. : Re:


짳짳짳

noid wrote:

 :
jā, to gan es varētu izdarīt. :)



Kāds ir tavs e-pasts?

: 0 




: 01.01.70
   : 20.04.06 20:53. : Re:


:)
berzina@gmail.com
ja Tu būtu ar mieru, man šķiet, ka iestāde, kurā es strādāju, būtu ļoti priecīga šādu resursu publicēt arī savā mājas lapā (www.ailab.lv)

Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē ir Somugristikas nodaļa. Vepsu valodu gan tur nemāca, bet varbūt kādam ir interese...

: 0 






: 01.01.70
   : 20.04.06 21:11. : Re:




Hi, pēc "noid" nevar pateikt, vai tu esi burvis vai burve
Bet latviešu valodai raksturīgās galotnes (e-pasta adresē) visu nodod, vai ne?

Esmu tev nosūtijis vārdnīcu. Otrai vārdnīcas daļai (krievu-vepsu) nav jāpievērš uzmanība - tās latviskošana vēl nemaz nav iesākta.

noid wrote:

 :
ja Tu būtu ar mieru, man šķiet, ka iestāde, kurā es strādāju, būtu ļoti priecīga šādu resursu publicēt arī savā mājas lapā (www.ailab.lv)



Jā, protams. Tas būtu jauki




: 0 






: 01.01.70
   : 21.04.06 09:04. : Re:




Noid,

starp citu, tas vepss, kuŗš tev dzejoli lasīja, arī ir šajā forumā. Viņa iesauka ir anika


: 0 






: 01.01.70
   : 25.04.06 12:13. : Re:





Kā iet, noid?

Ko labu dari un kāpēc forumā neko neraksti?

: 0 




: 01.01.70
   : 26.04.06 10:27. : Re:


... - , - , - ( )...
- . , ...
Noid! ?.. .
!
.

: 0 





N: 8
: 10.12.06
   : 12.12.06 18:30. : Re:


, ... -?
( ...)

, ?
minä tahtoin opastada vepsän kel't ( ? :) )

: 0 



N: 293
: 18.05.05
   : 12.12.06 20:10. : Re:


, ... opeta.
- kodima@mail.ru
( -)...
, () ö ... , , ?..
. .

: 0 





N: 10
: 10.12.06
   : 12.12.06 23:45. : Re:



 :
ö ... , , ?..


, ( )... ... :)
...



: 0 





N: 12
: 10.12.06
   : 21.12.06 01:05. : Re:


, -, ?
( , -...)


 :
, ...


Minä tahtoib pagišta vepsäks
nece om paremba? :)

: 0 





N: 400
: 10.01.06
: Latvija, Riga
   : 23.12.06 16:53. : Re:


vrmort :

 :
, -, ?



. -?

, , , 90% , 10% - , - .
, - , - , - , - .

- " " , .
...
-, ...

: 0 



N: 295
: 18.05.05
   : 24.12.06 23:23. : Re:


Villacis, , .
¸: minä tahtoin opeta vepsän kel't
, . ...
!

: 0 
- 36 , : 1 2 All [ ]
:
1 2 3 4 5 6 7 8 9
     youtube.com                LI



, :          
:
-
-
    GMT  3 .  : 0
: , , ,
, , ,